DVI sodi 2025: VDAR naudas sodi Latvijā (Tet, ZZ Dats)

Datu valsts inspekcijas (DVI) piemērotie VDAR naudas sodi Latvijā ir mēreni ES kontekstā, taču ar dažiem ievērojamiem izņēmumiem. Lielākais sods līdz šim ir 1,2 miljoni eiro uzņēmumam SIA “Tet”, ko Rīgas apgabaltiesa apstiprināja 2024. gadā un kas kļuvis galīgs. Otrs lielākais ir 300 000 eiro apstrādātājam SIA “ZZ Dats” (2025), ko uzņēmums pārsūdzējis tiesā, par 32. panta drošības pienākumu neizpildi saistībā ar pašvaldību datu noplūdi. Vēsturiski nozīmīgs ir arī 65 000 eiro sods SIA “Lursoft IT” (2020). Vairums pārējo Latvijas sodu tomēr ir daudz mērenāki — no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro. Šis pārskats apkopo verificētos DVI sodus, paskaidro to pamatojumu un izceļ trīs pārkāpumu veidus, kas atkārtojas visbiežāk. Visas minētās summas ir verificētas pēc DVI un Latvijas mediju avotiem; nekas nav izdomāts.

Lielākie DVI sodi: pārskats

SIA “Tet”: lielākais sods Latvijā (1,2 miljoni eiro)

Lielākais VDAR sods Latvijā ir 1,2 miljoni eiro daļēji valstij piederošajam elektronisko sakaru uzņēmumam SIA “Tet”. DVI konstatēja, ka, noslēdzot elektronisko sakaru pakalpojumu līgumus (saistībā ar “Tet+” satura straumēšanas pakalpojumu), tika izmantoti nepilngadīgu personu dati, un šie dati pēc tam tika nodoti ārējam parādu piedziņas uzņēmumam, lai gan līgums nebija elektroniski apstiprināts un parakstīts. Rīgas apgabaltiesa 2024. gadā apstiprināja DVI lēmumu, un spriedums nav pārsūdzams, tāpēc sods kļuvis galīgs. Lieta ir principiāla, jo tā apstiprina, ka DVI spēj piemērot un tiesā aizstāvēt būtiskus sodus.

SIA “ZZ Dats”: apstrādātāja atbildība (300 000 eiro)

2025. gadā DVI piemēroja 300 000 eiro sodu IT uzņēmumam SIA “ZZ Dats” saistībā ar 2024. gada nogalē konstatēto plašo personas datu noplūdi, kas skāra gandrīz visas Latvijas pašvaldības un kuras dati tika glabāti un uzturēti “ZZ Dats” informācijas sistēmā. DVI atzina uzņēmumu par vainīgu, jo tas kā apstrādātājs nebija nodrošinājis VDAR 32. pantā noteikto drošības pienākumu izpildi. Saistībā ar to pašu noplūdi DVI pieņēma lēmumus arī par 42 iesaistītajām pašvaldībām, izsakot tām rājienus. Uzņēmums 300 000 eiro sodu pārsūdzēja tiesā. Lieta ir svarīga, jo tā parāda, ka sods var tikt vērsts pret apstrādātāju par drošības neizpildi, ne tikai pret pārzini.

SIA “Lursoft IT” un agrākie sodi

2020. gadā DVI piemēroja 65 000 eiro sodu uzņēmumam SIA “Lursoft IT” par personas datu publiskošanu, ņemot vērā skarto datu subjektu skaitu, publicēto datu apjomu un uzņēmuma apgrozījumu. Agrākajos gados sodi bija mazāki: 2019. gadā DVI piemēroja sodus deviņos gadījumos ar apmēriem no dažiem simtiem eiro līdz nozīmīgākām summām, tostarp 7 000 eiro sodu interneta veikalam par personas datu apstrādes pārkāpumiem, ko apstiprināja arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Šie skaitļi apstiprina, ka Latvijas sodu vēsturiskā norma ir bijusi mērena, un lielie sodi (Tet, ZZ Dats) ir izņēmumi, nevis likumsakarība.

Mazāki 2024. gada sodi

Lielākā daļa DVI sodu ir neliela apmēra un attiecas uz ikdienišķiem pārkāpumiem. 2024. gadā DVI, piemēram, piemēroja 2 000 eiro sodu slimnīcai par pacientu datu nodošanu trešajām personām bez tiesiskā pamata (un par neatbildēšanu iestādes pieprasījumiem), 1 000 eiro sodu tiešsaistes medijam par personas attēlu publicēšanu un dzēšanas pieprasījumu ignorēšanu, kā arī 500 eiro sodus par nepamatotu videonovērošanu. Kopumā 2024. gadā DVI pieņēma 23 administratīvo pārkāpumu lēmumus un piemēroja 49 korektīvos pasākumus, saņemot 693 sūdzības un 148 trešo personu ziņojumus. Publicētie lēmumi pieejami DVI lēmumu datubāzē. DVI darbību kopumā skatiet mūsu Datu valsts inspekcijas ceļvedī.

Ko uzņēmumi var mācīties no DVI sodiem?

Latvijas sodi Baltijas un ES kontekstā

Latvijas DVI sodu līmenis jāskata reģionālā kontekstā. Salīdzinājumā ar lielo ES dalībvalstu uzraudzības iestādēm — piemēram, Francijas CNIL vai Īrijas DPC, kas piemēro daudzmiljonu sodus tehnoloģiju gigantiem — Latvijas sodi ir mēreni, ko lielā mērā nosaka valsts ekonomikas un uzņēmumu apgrozījuma mērogs, jo VDAR sods tiek aprēķināts, ņemot vērā apgrozījumu. Arī Baltijas mērogā Latvija atrodas vidū: sodu skaits un apmērs ir salīdzināms ar Igauniju un Lietuvu, kur lielākie sodi arī parasti nepārsniedz dažus simtus tūkstošu eiro, ar atsevišķiem izņēmumiem. Tomēr Tet lieta ar 1,2 miljoniem eiro rāda, ka Latvijas iestāde spēj piemērot un tiesā aizstāvēt būtiskus sodus, kad pārkāpums ir smags un skar jutīgus datus vai lielu personu skaitu.

Ko sagaidīt no DVI uzraudzības 2026. gadā?

Tendence norāda uz pieaugošu uzraudzības aktivitāti. Pirmkārt, sodu apmērs pieaug — no vēsturiskajiem dažiem tūkstošiem eiro līdz simtiem tūkstošu (ZZ Dats) un miljonam (Tet). Otrkārt, DVI arvien vairāk pievēršas apstrādātāju atbildībai, ne tikai pārziņiem, ko apliecina ZZ Dats lieta par 32. panta drošības neizpildi. Treškārt, arvien nozīmīgākas kļūst datu noplūdes ar plašu ietekmi, īpaši publiskajā sektorā un IT pakalpojumu sniedzēju sistēmās. Latvijas uzņēmumam praktiskā mācība ir skaidra: uzraudzība nekļūst mīkstāka, un aizsardzība ir tā pati dokumentācija, ap kuru grozās vairums lietu. Kā šo dokumentāciju uzturēt gatavu pārbaudei, skatiet DVI ceļvedī.

Ceturtkārt, jāņem vērā, ka soda apmēru tieši ietekmē uzņēmuma sadarbība ar iestādi. Vairākās lietās papildu atbildību pastiprināja tas, ka pārzinis vai apstrādātājs neatbildēja uz DVI pieprasījumiem — neatbildēšana pati par sevi ir pārkāpums. Un otrādi — trūkuma savlaicīga atzīšana un novēršana, kā arī skarto datu subjektu informēšana ir apstākļi, kas soda apmēru mazina. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmuma reakcija uz DVI vēstuli bieži ietekmē gala rezultātu tikpat lielā mērā kā pats sākotnējais pārkāpums.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāds ir lielākais VDAR sods Latvijā?

Lielākais sods ir 1,2 miljoni eiro uzņēmumam SIA “Tet” par nepilngadīgo datu apstrādi un nodošanu parādu piedziņai; sodu 2024. gadā apstiprināja Rīgas apgabaltiesa, un tas ir galīgs. Otrs lielākais ir 300 000 eiro apstrādātājam SIA “ZZ Dats” (2025), ko uzņēmums pārsūdzējis.

Kāpēc Latvijas sodi ir mazāki nekā citās ES valstīs?

Vēsturiski Latvijas sodi ir bijuši mēreni — vairums no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro — daļēji Latvijas ekonomikas mēroga un uzņēmumu apgrozījuma dēļ, jo sods tiek aprēķināts, ņemot vērā apgrozījumu. Lielie sodi (Tet, ZZ Dats) ir izņēmumi, kas saistīti ar plašu ietekmi un īpaši jutīgiem datiem, un tie liecina par tendenci sodu līmenim augt.

Vai DVI sodu var pārsūdzēt tiesā?

Jā. DVI administratīvo lēmumu, tostarp naudas sodu, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. SIA “ZZ Dats” 300 000 eiro sodu pārsūdzēja, savukārt SIA “Tet” 1,2 miljonu eiro sodu tiesa apstiprināja.

Secinājums

DVI sodi Latvijā 2025. gadā jāskata divējādi: vairums sodu ir mēreni — no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro —, bet lielākie (Tet 1,2 miljoni eiro, ZZ Dats 300 000 eiro) rāda skaidru tendenci līmenim augt. Kopīgais visām lietām ir tas, ka tās izriet no trim atkārtotiem trūkumiem: nepietiekamas drošības, apstrādes bez tiesiskā pamata un datu subjektu tiesību neievērošanas. Latvijas uzņēmumam aizsardzība ir tā pati: aktuāls apstrādes reģistrs, dokumentēti drošības pasākumi un strukturēta pieprasījumu apstrāde — trīs lietas, ap kurām galu galā grozās vairums DVI sodu lietu.